Mākslīgā intelekta akts: kas jāzina uzņēmumam, kas lieto čatbotu vai AI rīkus

Kas ir ES Mākslīgā intelekta akts, kādi termiņi jau ir spēkā un kas jādara uzņēmumam, kura mājaslapā strādā čatbots vai kurš darbā lieto AI rīkus.

Mākslīgā intelekta akts: kas jāzina uzņēmumam, kas lieto čatbotu vai AI rīkus

ES Mākslīgā intelekta akts (MI akts) ir piemērojams kopš 2026. gada 2. augusta. Uzņēmumam, kura mājaslapā strādā čatbots vai kurš darbā lieto AI rīkus, galvenie pienākumi ir trīs: pateikt cilvēkiem, ka viņi sarunājas ar AI, marķēt dziļviltojumus un noteiktus publiskus AI tekstus un veicināt darbinieku MI pratību. Stingrās augsta riska prasības sāks piemērot vēlāk, un tās attiecas uz noteiktām jomām, piemēram, darbinieku atlasi.

Kas ir MI akts un kāda ir tā pieeja

Mākslīgā intelekta akts (Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1689) ir ES regula, tāpēc tā ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs. Tā balstās uz riska pieeju: jo lielāks risks cilvēku drošībai un tiesībām, jo stingrākas prasības. Riska līmeņi ir četri.

Riska līmenisPiemēri un aprakstsPienākumi uzņēmumam
Nepieņemams risksDeviņas aizliegtās prakses, piemēram, kaitējoša manipulācija un maldināšana, sociālā novērtēšana, emociju atpazīšana darbavietās un izglītības iestādēs, nemērķēta sejas attēlu vākšana no interneta vai videonovērošanas ierakstiem, kā arī lietotnes, kas bez piekrišanas ģenerē intīma rakstura saturu vai bērnu seksuālas izmantošanas materiālus.Aizliegts.
Augsts risksAI risinājumi darbinieku atlasē (CV šķirošanas programmatūra), kredītspējas novērtēšanā piekļuvei pamatpakalpojumiem, izglītības iestāžu uzņemšanā, kritiskajā infrastruktūrā, biometrijā, tiesībaizsardzībā un migrācijas pārvaldībā.Stingras prasības: risku pārvaldība, datu kvalitāte, dokumentācija, cilvēka uzraudzība (no 2027. un 2028. gada).
Pārredzamības risksČatboti, ģeneratīvā AI radīti attēli, audio, video (arī dziļviltojumi) un noteikti teksti.Informēt cilvēkus, ka viņi sarunājas ar AI vai redz AI radītu saturu (50. pants).
Minimāls vai nekāds risksAI videospēlēs, surogātpasta filtri.Jaunu prasību nav. Šajā grupā ir lielākā daļa ES izmantoto AI sistēmu.

Termiņi: kas jau ir spēkā un kas vēl priekšā

Regula stājās spēkā 2024. gada 1. augustā, bet prasības sāk piemērot pakāpeniski. 2026. gadā pieņemtā Digitālā Omnibus regula par mākslīgo intelektu (Regula (ES) 2026/1744) pārcēla augsta riska termiņus un mainīja dažus noteikumus, bet 50. panta pārredzamības prasības neatlika.

DatumsKas mainās
01.08.2024.Regula (ES) 2024/1689 stājas spēkā.
02.02.2025.Piemēro pirmās astoņas aizliegtās prakses un MI pratības pienākumu (4. pants).
02.08.2025.Piemēro pārvaldības noteikumus un pienākumus vispārīga lietojuma MI modeļu nodrošinātājiem.
27.07.2026.Stājas spēkā Digitālā Omnibus regula (ES) 2026/1744: pārrakstīts 4. pants par MI pratību, daļa atvieglojumu maziem un vidējiem uzņēmumiem attiecināta arī uz nelielām vidējas kapitalizācijas sabiedrībām, pievienota devītā aizliegtā prakse.
02.08.2026.MI aktu piemēro kopumā, arī 50. panta pārredzamības prasības (norāde čatbotā, satura marķēšana). Izpildi uzrauga valstu iestādes un Eiropas MI birojs.
02.12.2026.Beidzas pārejas laiks mašīnlasāmajam marķējumam ģeneratīvā AI sistēmām, kas laistas tirgū pirms 02.08.2026. (attiecas uz to nodrošinātājiem).
2026. gada decembrisSāk piemērot devīto aizliegumu: AI sistēmas, kas bez piekrišanas ģenerē intīma rakstura saturu vai bērnu seksuālas izmantošanas materiālus.
02.12.2027.Augsta riska prasības III pielikuma jomām (biometrija, kritiskā infrastruktūra, izglītība, nodarbinātība, migrācija u. c.).
02.08.2028.Augsta riska prasības AI sistēmām regulētos produktos (I pielikums, piemēram, lifti, rotaļlietas).

Nodrošinātājs vai uzturētājs: kāda ir jūsu loma

Pienākumi ir atkarīgi no jūsu lomas.

  • Nodrošinātājs: fiziska vai juridiska persona, kas izstrādā AI sistēmu vai liek to izstrādāt un laiž tirgū vai nodod ekspluatācijā ar savu nosaukumu vai preču zīmi.
  • Uzturētājs: persona, kas lieto AI sistēmu savā pārziņā, izņemot personīgu, neprofesionālu lietošanu. Darbinieki, kas rīkojas uzņēmuma uzdevumā, nav atsevišķi uzturētāji; juridiskā persona paliek uzturētājs arī tad, ja risinājumu tās vārdā apkalpo ārpakalpojumu sniedzēji.

Praktiski: ja uzņēmums pasūta čatbotu savai mājaslapai un lieto to ar savu nosaukumu, tas var būt šī čatbota nodrošinātājs, nevis tikai lietotājs. Tāpēc par norādi «jūs sarunājaties ar AI» jādomā jau izstrādes laikā.

Čatbots mājaslapā: ko prasa 50. pants

Saskaņā ar 50. panta 1. punktu AI sistēmām, kas paredzētas tiešai saziņai ar cilvēkiem, jābūt veidotām tā, lai cilvēki zinātu, ka sarunājas ar AI sistēmu. Eiropas Komisijas vadlīnijās ir četri kritēriji, kuriem jāizpildās visiem kopā:

  1. Tā ir AI sistēma.
  2. Tā paredzēta īstai divpusējai sarunai, nevis tikai datu vākšanai vai automātiskām atbildēm.
  3. Mijiedarbība ir tieša (bez cilvēka starpnieka).
  4. Saruna notiek ar cilvēku: patērētāju, profesionāli vai citu lietotāju.

Uz sistēmām, kas strādā tikai fonā vai sazinās tikai ar citām sistēmām, šī prasība neattiecas. Izņēmums ir gadījumi, kad saruna ar AI ir acīmredzama saprātīgi informētam, vērīgam cilvēkam, bet Komisija norāda, ka šis izņēmums jātulko šauri. Tāpēc drošāk ir norādi vienmēr parādīt.

Saskaņā ar 50. panta 5. punktu informācija jāsniedz skaidri un pamanāmi, vēlākais pirmās saziņas brīdī, un tai jāatbilst piekļūstamības prasībām: piemēram, pietiekams kontrasts un teksts, ko nolasa ekrāna lasītājs, nevis tikai ikona.

Teksta piemērs čata loga sākumā:

«Sveiki, esmu mākslīgā intelekta (AI) asistents. Atbildu, izmantojot informāciju no šīs mājaslapas. Ja vajadzēs, nodošu jūsu jautājumu kolēģim.»

Kā čatbotu sagatavot un ieviest, lasiet rakstā AI čatbots mājaslapai vai e-veikalam. Mūsu darba piemērs ir xtuning.lv e-veikals uz PrestaShop 8, kurā KVANTS izveidoja AI čatbotu, kas atbild pircējiem un parāda preču kartītes, AI tulkošanas moduli un AI centru administrācijā.

AI ģenerēts saturs: attēli, video un teksti

Šeit 50. pants nošķir AI sistēmu nodrošinātājus un uzturētājus, kas saturu publicē.

Mašīnlasāms marķējums (50. panta 2. punkts)

AI sistēmu nodrošinātājiem, kuru sistēmas ģenerē sintētisku audio, attēlus, video vai tekstu, jānodrošina, ka rezultāts ir marķēts mašīnlasāmā formātā un atpazīstams kā AI radīts. Tas neattiecas uz rīkiem, kas tikai palīdz standarta rediģēšanā vai būtiski nemaina ievadīto materiālu. Šis pienākums galvenokārt skar ģeneratīvā AI rīku veidotājus, nevis uzņēmumus, kas šos rīkus lieto.

Dziļviltojumi (50. panta 4. punkts)

Ja uzņēmums publicē ar AI radītu vai pārveidotu attēlu, audio vai video, kas ir dziļviltojums, jānorāda, ka saturs ir mākslīgi radīts vai pārveidots. Dziļviltojums ir saturs, kas līdzinās reāliem cilvēkiem, vietām vai notikumiem un var šķist īsts. Norādei jābūt cilvēkam redzamai vai dzirdamai, ar mašīnlasāmu marķējumu vien nepietiek. Acīmredzami mākslinieciskos, satīriskos vai izdomātos darbos norādi var izvietot tā, lai tā netraucē darba uztveri.

Teksti sabiedrības interesēs

Ja uzņēmums publicē ar AI radītu vai pārveidotu tekstu, lai informētu sabiedrību par sabiedrības interešu jautājumiem, jānorāda, ka teksts radīts ar AI.

Izņēmums: norāde nav vajadzīga, ja tekstu ir pārbaudījis cilvēks vai tas ir gājis caur redakcionālo kontroli un kāda fiziska vai juridiska persona uzņemas redakcionālo atbildību par publikāciju. Komisija skaidro, ka cilvēka pārbaude nozīmē teksta satura izvērtēšanu, ko veic cilvēks ar zināšanām šajā jomā. Pareizrakstības vai gramatikas labošana vien par tādu pārbaudi neskaitās.

Saturs, kas radīts pirms 2026. gada 2. augusta, nav jāmarķē atpakaļejoši. Palīdzībai Komisija 2026. gada 10. jūnijā publicēja brīvprātīgu Prakses kodeksu par MI ģenerēta satura pārredzamību un ES ikonu kopu AI satura marķēšanai.

MI pratība darbiniekiem

Saskaņā ar 4. pantu, ko Regula (ES) 2026/1744 pārrakstīja no 2026. gada 27. jūlija, AI sistēmu nodrošinātāji un uzturētāji veic pasākumus, lai veicinātu savu darbinieku un citu personu, kas to vārdā strādā ar AI, MI pratību.

Jāņem vērā darbinieku zināšanas, pieredze, izglītība un tas, kur un kā AI rīki tiek lietoti. Noteikts MI pratības līmenis katram cilvēkam nav jāgarantē, un Komisijai un dalībvalstīm šie centieni jāatbalsta, īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem. Praktiski tie ir īsi iekšējie noteikumi un apmācība par rīkiem, ko komanda tiešām lieto. Kā tos sagatavot, lasiet rakstā Mākslīgais intelekts uzņēmumā.

Kad uzņēmums var nonākt augsta riska zonā

Parasts mājaslapas čatbots ir pārredzamības riska grupā. Taču uzņēmums var kļūt par augsta riska AI sistēmas uzturētāju, ja sāk lietot specializētus rīkus noteiktās jomās:

  • Personāla atlase un vadība: piemēram, programmatūra, kas šķiro CV darbinieku atlasē vai vērtē darbiniekus.
  • Kredītspējas vērtēšana: AI, kas vērtē cilvēku kredītspēju un var atteikt piekļuvi būtiskiem pakalpojumiem, piemēram, aizdevumam.
  • Izglītība un biometrija: sistēmas, kas ietekmē piekļuvi izglītībai vai vērtē eksāmenus, un biometriskā identifikācija.

Šīm jomām prasības piemēros no 2027. gada 2. decembra, bet AI sistēmām regulētos produktos no 2028. gada 2. augusta. Ja plānojat šādus rīkus, vērtējiet to jau tagad.

Kas uzrauga un kādi ir sodi

  1. panta prasību izpildi galvenokārt uzrauga valstu tirgus uzraudzības iestādes. Eiropas MI birojam ir ierobežota loma: tas uzrauga noteiktas sistēmas, kas balstītas uz vispārīga lietojuma MI modeļiem, un sistēmas ļoti lielās tiešsaistes platformās un meklētājos.

Latvijā MI akta ieviešanu koordinē Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), bet uzraudzība ir sadalīta starp vairākām iestādēm: - Datu valsts inspekcija (DVI): aizliegtās MI prakses un vairākas augsta riska jomas, piemēram, biometrija un nodarbinātība. - Tiesībsargs: pamattiesību aizsardzības iestāde. - Latvijas Banka: MI sistēmas tās uzraudzītajās finanšu iestādēs. - Citas iestādes (piemēram, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Veselības inspekcija, Izglītības kvalitātes valsts dienests) savā jomā.

Par 50. panta pārkāpumiem naudas sods var sasniegt 15 miljonus eiro vai 3 % no uzņēmuma iepriekšējā finanšu gada kopējā apgrozījuma pasaulē. Maziem un vidējiem uzņēmumiem un nelielām vidējas kapitalizācijas sabiedrībām ņem vērā samērīgumu.

Ja ar AI rīkiem apstrādā personas datus, joprojām ir spēkā arī Vispārīgā datu aizsardzības regula. DVI uzsver, ka par datu apstrādes likumību un drošību atbild organizācija.

Kontrolsaraksts uzņēmumam

  1. Sarakstiet AI rīkus: visas AI funkcijas mājaslapā, e-veikalā un iekšējā darbā (čatbots, e-pastu asistents, tulkošana, attēlu ģenerēšana).
  2. Nosakiet savu lomu: kur esat uzturētājs un kur nodrošinātājs (piemēram, pasūtīts čatbots ar jūsu nosaukumu).
  3. Norāde čatbotā: čata loga sākumā skaidrs, piekļūstams teksts, ka atbild AI asistents.
  4. Marķējiet dziļviltojumus: AI radītiem attēliem un video, kas var šķist īsti, pievienojiet redzamu norādi.
  5. Pārbaudiet publiskos tekstus: AI rakstītus tekstus par sabiedrības interešu jautājumiem pirms publicēšanas pēc būtības pārbauda atbildīgs cilvēks.
  6. MI pratība: iekšējie AI lietošanas noteikumi un īsa apmācība darbiniekiem.
  7. Datu aizsardzība: atjauniniet privātuma politiku un pārbaudiet, kā AI pakalpojumu sniedzēji apstrādā ievadītos datus.
  8. Augsta riska jomas: pārbaudiet, vai kāds rīks, piemēram, CV atlasei, nav augsta riska jomā, vēl pirms 2027. gada 2. decembra.
  9. Pierakstiet paveikto: īss apraksts, kas un kad izdarīts.

Šis raksts nav juridiska konsultācija. Konkrētas situācijas juridiskai izvērtēšanai konsultējieties ar juristu. Noderīga ir arī Eiropas Komisijas MI akta vienotā informācijas platforma ar atbilstības pārbaudes rīku (Compliance Checker).

AI asistents ar skaidru norādi, ka atbild AI

Ja plānojat AI asistentu mājaslapā vai e-veikalā vai vēlaties sakārtot jau esošo, varam palīdzēt. Veidojam asistentus, kas atbild no jūsu satura, jau čata loga sākumā piekļūstami norāda, ka atbild AI, un kopā ar jums sagatavojam privātuma politikas papildinājumus. Vairāk lasiet sadaļā AI integrācija.

Biežāk uzdotie jautājumi

Kad stājas spēkā mākslīgā intelekta akts?

Tas stājās spēkā 2024. gada 1. augustā, aizliegumus un MI pratības pienākumu piemēro kopš 2025. gada 2. februāra, bet kopumā aktu, arī 50. pantu par čatbotiem, piemēro kopš 2026. gada 2. augusta. Augsta riska prasības sāks piemērot 2027. gada 2. decembrī un 2028. gada 2. augustā.

Vai MI akts attiecas uz mazu uzņēmumu, kas lieto ChatGPT?

Jā, uzņēmuma lielums nav izņēmums. Uzņēmums, kas lieto AI rīkus darbā, ir uzturētājs: tam jāveicina darbinieku MI pratība, un, ja tas publicē dziļviltojumus vai noteiktus publiskus AI tekstus, tie jāmarķē. Ja mājaslapā ir paša pasūtīts čatbots, jānorāda, ka atbild AI.

Vai čatbotā jānorāda, ka atbild mākslīgais intelekts?

Jā. Saskaņā ar 50. panta 1. un 5. punktu cilvēks vēlākais pirmās saziņas brīdī jāinformē, ka viņš sarunājas ar AI sistēmu. Izņēmums ir tikai tad, ja tas ir acīmredzams, un to tulko šauri, tāpēc praksē labāk parādīt skaidru teksta norādi.

Vai jāmarķē ar AI rakstīti teksti mājaslapā?

Jāmarķē ar AI radīti teksti, ko publicē, lai informētu sabiedrību par sabiedrības interešu jautājumiem. Ja šādu tekstu pirms publicēšanas pēc būtības pārbauda cilvēks un uzņēmums uzņemas redakcionālo atbildību, norāde nav vajadzīga. Vai konkrēts teksts atbilst šiem kritērijiem, izvērtējiet pēc Komisijas vadlīnijām.

Kas uzrauga MI akta izpildi?

Latvijā uzraudzība ir sadalīta starp vairākām iestādēm. Ieviešanu koordinē VARAM, DVI uzrauga aizliegtās prakses un vairākas augsta riska jomas, Latvijas Banka – MI sistēmas finanšu iestādēs, bet citas iestādes, piemēram, PTAC, savā jomā.

Vai MI akta termiņi tika atlikti?

Daļēji. Digitālā Omnibus regula (ES) 2026/1744 pārcēla augsta riska prasības uz 2027. gada 2. decembri un 2028. gada 2. augustu. Pārredzamības prasības (50. pants) netika atliktas un ir piemērojamas kopš 2026. gada 2. augusta.

Avoti